Masļeņica (krievu: Мaсленица) ir nedēļu (septiņu dienu) ilgi slāvu svētki pirms Lielā gavēņa kas saistīti ar atvadīšanos no ziemas un pavasara sagaidīšanu.
Katrai Masļeņicas dienai bija savas īpašas paražas:
- Pirmdienā notika Masļeņicas sagaidīšana, salmu lelles gatavošana un ar to saistītie rituāli, kā arī ciemošanās un pankūku cepšana.
- Otrdienā sākās rotaļas un neprecētie puiši meklēja iespējamās līgavas vedībām pēc Lielā gavēņa.
- Trešdienā vīrs un pārējie radinieki ciemojās pie sievasmātes.
- Ceturtdienā sākās lielākas svinības un notika dažādas sacensības — dūru cīņas, braukšana kamanās, sniega pilsētiņas ieņemšana u.c. —, kā arī dzīrošana, dziedāšana, pārģērbšanās un citas nodarbes.
- Piektdienā savukārt pie vīra ciemojās sievasmāte ar savām draudzenēm.
- Sestdienā pie jaunās sievas ciemojas vīra māsas un citi radinieki, bet
- Svētdienā bija svētku kulminācija, kurā draugi un radinieki viens otram lūdza piedošanu. Pāri palikušo ēdienu sadedzināja. Sadedzināja arī Masļeņicas lelli, kuras pelnus izkaisīja pa laukiem.
Dalaties FB:
